參見：
拉特加萊語
詞源
源自原始波羅的-斯拉夫語 ← 原始印歐語 。
名詞
f
拉脫維亞語
_in_Riga_by_night.JPG.webp)
Nakts
詞源
源自原始波羅的-斯拉夫語 ← 原始印歐語 。[1]
發音
- 國際音標(幫助)：[nakts]
| 音頻： | (檔案) |
名詞
f (第6變格)
- 夜晚
- vēla nakts ― 晚上很晚的時候
- dziļa nakts ― 深夜
- gara, īsa nakts ― 長夜，短夜
- pavadīt nakti teltī ― 在帳篷裡度過夜晚
- zvaigžņota nakts ― 星光璀璨的夜晚
- nakts debesis ― 夜空
- nakts mākoņi ― 夜晚的雲
- nakts tumsa ― 夜晚的黑暗
- tumšs kā naktī ― 暗如黑夜
- melns kā nakts ― 黑似夜晚
- uz nakti, uz naktsguļu ― 過夜
- nakts no sestdienas uz svētdienu ― 週六到週日晚
- mūžīga nakts ― 永夜
- strādāt dienām un naktīm, dienu un nakti ― 日夜不停地工作
- vakara sārtums pamazām nodziest... nu jau ir pilnīga nakts ― 傍晚的紅霞漸漸消散……現在已經完全是夜晚了
- nakts klusumā skarbi iečīkstējās durvis ― 夜晚的寂靜裡，門的嘎吱聲刺耳作響
- 夜晚 （用於指特定活動或節日）
- jaungada nakts ― 除夕夜
- līgo, Jāņu nakts ― 仲夏夜
- kažu nakts ― 婚禮晚宴
- pirmā nakts ― 洞房夜
- （賓格） 在晚上
- dzirnavās nakti bija dzīres: velni dejoja ar raganām ― 晚上，磨坊裡盛宴開啟：惡魔與女巫共舞
- （屬格，作形容詞） 晚上的，夜晚的
- nakts vilciens ― 夜班火車
- nakts dežūra ― 夜晚的時間
- nakts maiņa, naktsmaiņa ― 夜班
- nakts redzamība ― 夜視
- nakts dzīvnieki, kukaiņi ― 夜間行動的動物，昆蟲
- nakts puķes ― 夜晚開放的花
- nakts pastaiga ― 夜行
- nakts miers ― 夜晚的寧靜
- nakts miegs ― 夜間睡眠
- nakts salna ― 夜間結霜
- nakts lampa, naktslampa ― 夜燈
- vagonā jau ieslēgts nakts apgaismojums ― 車廂裡已經亮起了夜燈
- 〈喻〉 不好的時間段
- fašisma nakts ― 法西斯的黑暗統治
- 夜色
- muguru pagriezusi, viņa stāvēja pie loga un skatījās nakti ― 她站在窗邊，轉過身來，望著（窗外的）夜色
變格
nakts的變格 (第6類變格)
| 單數 (vienskaitlis) | 複數 (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| 主格 (nominatīvs) | ||
| 賓格 (akuzatīvs) | ||
| 屬格 (ģenitīvs) | ||
| 與格 (datīvs) | ||
| 工具格 (instrumentālis) | ||
| 方位格 (lokatīvs) | ||
| 呼格 (vokatīvs) |
派生詞
參見
Template:List:times of day/lv
參考資料
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “”, Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典] (拉脫維亞語), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.