參見: 和
拉脫維亞語
詞源
源自早期的複數形,源自原始波羅的語 ← 原始印歐語 (“耳”)。源自原始波羅的語 ← 原始印歐語 。與立陶宛語 , 古普魯士語, (賓格複數), 教會斯拉夫語 (uxo), 俄語 (uxo), 白俄羅斯語 (vúxa), 烏克蘭語 (vúxo), 捷克語, 波蘭語 , 哥特語 () (< 原始日耳曼語 , 古高地德語 , 德語 , 阿維斯陀語 (uši, “兩耳,內心,理由”), 古希臘語 (oûs), 拉丁語 (< *ausis)等同源。[1]
發音
- 國際音標(幫助):[àws]
音頻: (檔案)
名詞
f (第6變格)
- 〈解〉 耳
- ārējā, iekšējā auss ― 外,內耳
- pakasīt aiz auss ― 撓耳朵的後面
- spalvainas ausis ― 多毛的耳朵
- ausu ārsts ― 耳科醫生
- auss eja ― 耳道
- auss iekaisums ― 耳 感染
- nedzirdīgas, kurlas ausis ― 聾耳
- saberzēt nosalušas ausis ― 揉揉冰冷的耳朵
- ausīs džinkst, dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc ― 耳鳴
- mūsu auss skaņas svārstības uztver tikai no 15 līdz 20000 hercu intervālā ― 我們耳能感覺到的聲音範圍僅僅是從15到20000赫茲
- suns aprimst kaukt un aizdomīgi paceļ ausis ― 狗停下吼叫,懷疑地豎起耳朵
- 〈喻〉 人
- slēpt ko no ziņkārām ausīm ― 不讓……給好奇的人聽到/發現
- 聽力
- labas ausis ― 好的聽力
- vājas ausis ― 不好的聽力
- nē, es redzu: jūsu ausim mani vārdi ir tukša skaņa ― 不,我明白了:我的話對你來說不過是耳旁風
- (常〈〉) 物件的耳形部位
- nolaist cepures ausis ― to let down (one's) hat ears
- būrtnīca ar ausīm ― a notebook with ears
- durvīs parādās večuks... ziemas cepures ausis nokarājas uz abām pusēm kā dažkārt zaķim ― an old man showed up at the door... the ears of his winter hat were hanging on both sides as bunny ears sometimes do
變格
auss的變格 (第6類變格)
單數 (vienskaitlis) | 複數 (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
主格 (nominatīvs) | ||
賓格 (akuzatīvs) | ||
屬格 (ģenitīvs) | ||
與格 (datīvs) | ||
工具格 (instrumentālis) | ||
方位格 (lokatīvs) | ||
呼格 (vokatīvs) |
近義詞
派生詞
參考資料
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “”, Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典] (拉脫維亞語), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.