芬蘭語

詞源1

源自原始芬蘭語 。與愛沙尼亞語 , 維普斯語 同源。

發音

  • 國際音標(幫助)/ˈpie̯ni/, [ˈpie̞̯ni]
  • 韻部:-ieni
  • 斷字(幫助)pie‧ni

形容詞

(比較級,最高級)

  1. 重要
  2. (聲音一般用擴展方位格) 安靜的,音量小的
    Laitoin radiota pienemmälle.
    我把收音機的聲音調小。
    近義詞:
變格
pieni (Kotus 變格類型 26/pieni,無層級變化)的變格
主格
屬格
部分格
入格
單數 複數
主格
賓格 nom.
gen.
屬格
部分格
內格
出格
入格
所格
奪格
向格
樣格
變格
具格
缺格
共格
pieni 的所有格形式 (變格類型 pieni)
罕用。僅用於名詞化形容詞。
所有者 單數 複數
第一人稱
第二人稱
第三人稱
反義詞
參見

詞源2

請參閲主詞條的词源章節。

發音

  • 國際音標(幫助)/ˈpie̯ni/, [ˈpie̞̯ni] (第三人稱直陳式)
  • 國際音標(幫助)/ˈpie̯niˣ/, [ˈpie̞̯ni(ʔ)] (命令式、connegative)
  • 韻部:-ieni
  • 斷字(幫助)pie‧ni

動詞

  1. 的第三人称单数直陈式过去时形式。
  2. 的直陈式现在时共否定形式。
  3. 的第二人称单数命令式现在时形式。
  4. 的第二人称单数命令式现在时共否定形式。

意大利語

形容詞

 m

  1. 的複數

名詞

 m

  1. 的複數

卡累利阿語

形容詞

拉脫維亞語

名詞

 m

  1. 的主格複數
  2. 的呼格複數
    • 1964, Zootechnikas un Zoohigienas, volume 1, published by the Instituta Raksti:
      [...] atsevišķām govīm vasarā ganību laikā piemīt individuālas īpašības izdalīt pieni [...]
    • 1979, Latviešu Tautasdziesmas: darba dziesmas, gadskārtu ieražu dziesmas, page 183:
      Ganiem sieri, ganiem pieni.

波蘭語

發音

  • 國際音標(幫助)/ˈpjɛ.ɲi/

名詞

 n

  1. 的屬格複數
    近義詞:

動詞

  1. 的第三人稱單數現在時
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.