拉特加萊語
動詞
拉脫維亞語
詞源1
發音
- 國際音標(幫助):[rīːt]
動詞
- 吞下
變位
rīt 的變位
| 直陈式 (īstenības izteiksme) | 命令式 (pavēles izteiksme) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 现在时 (tagadne) |
过去式 (pagātne) |
将来时 (nākotne) | |||
| 第一人称单数 | — | ||||
| 第二人称单数 | |||||
| 第三人称单数 | , | ||||
| 第一人称复数 | |||||
| 第二人称复数 | , |
||||
| 第三人称复数 | , | ||||
| 连接式 (atstāstījuma izteiksme) | 分词 (divdabji) | ||||
| 现在时 | 现在主动 1 (Adj.) | ||||
| 过去式 | 现在主动 2 (Adv.) | ||||
| 将来时 | 现在主动 3 (Adv.) | ||||
| 命令式 | 现在主动 4 (Obj.) | ||||
| 条件式 (vēlējuma izteiksme) | 过去主动 | ||||
| 现在时 | 现在被动 | ||||
| 过去式 | 过去被动 | ||||
| 必需式 (vajadzības izteiksme) | 名词化形式 | ||||
| 直陈式 | () | 不定式 (nenoteiksme) | |||
| 条件式 1 | 否定不定式 | ||||
| 条件式 2 | 动名词 | ||||
詞源2
與來源相同,可能原是相關形容詞的副詞形。[1]
發音
- 國際音標(幫助):[rîːt]
副詞
- 明天
- rīt no rīta ― 明天早上
- mans atvaļinājums ir beidzies... rīt atkal jābūt darbā ― 我的假期過完了……明天我又要去上班了
- kad Lita rīt atvērs acis, vectēvs un tēvs būs tālu jūrā ― 等 Lita 明天睜眼起床,她的爺爺和爸爸就已經出遠海了
- (引申) 不久後
- stiprāki pamati, drošāki tilti, straujākas mašīnas jārada rīt! ― 在不久的將來,更堅固的基礎設施、更安全的橋樑、運轉更快的機器,都要建立起來!
近義詞
- (“在早上;在明天”)
反義詞
派生詞
相關詞彙
參考資料
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “”, Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典] (拉脫維亞語), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.